Archive for Jūlijs 2009
Un kā ir ar Tevi?
Tie, kas mēdz lasīt manis rakstīto, zina, ka es nemēdzu īpaši bieži blogot, tikai tad kad tiešām ir ko teikt rodas iedvesma vai pavisam retos gadījumos, kad jāatgādina par šejienes esamību. Šis laikam būs gadījums, kad visi trīs iemesli kaut nedaudz ir pie vainas šim ierakstam.
Šobrīd guļot ar pārsietu aci (nedēļu ilgs mājas režīms acs radzenes apdeguma dēļ), es sāku domāt par tādām lietām, par kurām esot starp draugiem un paziņām nenesas prāts it nemaz domāt, jo tad ir patīkama sajūta, kad esi starp draugiem, šķiet, ka neko citu nevajag, bet kā ir ar draugu atcerēšanos ikdienā, vienkārši tāpat, kad pēdējo reizi Tu tāpat vien aizgāji ciemos, kad piezvanīji sen neredzētam draugam un devies pastaigā? Dīvaini ir tas, ka ir cilvēki, kas vaid, ka neviens neatceras par viņiem, bet kad viņi paši ir atcerējušies par citiem draugiem?
Kāda man pazīstama meitene, kas tiešām man ir ļoti labs draugs, savā draugiem.lv dienasgrāmatā nopublicēja ierakstu, kura doma bija sekojoša, ja Tu sāc ar kādu būt kopā, tad sāc nepildīt dotos solījumus draugiem, jo nav laika utt., šis ieraksts bija adresēts man, jo pēdējo reizi, kad tikāmies, vienojāmies, ka ik pa laikam satiksimies un parunāsim par dzīvi, par to kā iet, par šo to neko. Es šobrīd nvaru izpildīt šo solījumu, jo man nepieciešams veseļoties, es pat nedrīkstētu atrasties šeit pie laptopa un veikt šo ierakstu, lai ātrāk atveseļotos acs, bet vienkārši gribas nedaudz atkal papukstēt par to, ka pārsvarā tiek pārmests tas, ko pats attiecīgi dari jeb nedari. Cita acī skabargu ieraudzīsi, bet savā pat baļķi nē.
